Kas ir viedplatforma:

On-line mācību platforma, kas izmanto tehnoloģiju iespējas, darba efektivitātes, profesionālās un personīgās attīstības procesiem organizācijās.

Kā notiek attīstības procesi:

Cilvēkiem jebkurā laikā un vietā ir pieeja on-line lekcijām, informācijai datorā, telefonā vai planšetē. Katru dienu tiek doti dažādi uzdevumi, ko risināt gan individuāli, gan kolektīvi. Dažādas motivācijas tehnikas nodrošina cilvēku iesaisti un mācīšanos, sadarbošanos.

1.posmā mēs testējam platformas iespējas organizācijās un atklātos kursos, kur tā uzrāda ārkārtīgi lielu efektivitāti cilvēku profesionālo un sociālo prasmju apgūšanā (komunikācija, sadarbība, pārdošana, stresa vadība u.c.).

2.posmā platforma tiks attīstīta, lai palīdzēt izglītības speciālistiem apgūt dzīvei nepieciešamās kompetences.

Platformu tiek šobrīd izmantota uzņēmumos, kuros on-line dod iespēju iesaistītes visiem darbiniekiem neatkarīgi no tā vai viņi šobrīd atrodas Rīgā, Liepājā, Valmierā, Varšavā, Stokholmā vai Ņujorkā. Ir iespēja gan taisīt tikai on-line mācības, gan arī tās miksēt ar klātienes mācībām, kopējām uzņēmuma konferencēm vai kolektīvu saliedēšanas pasākumiem. 

Populārākie kursi šobrīd: sadarbības veicināšana, well-being, komandu saliedēšanas, komunikācija, attieksmes maiņa, pārdošana. 
Ir organizācijas, kas ar platformas palīdzību rada risinājumus kā ekonomēt uzņēmuma izdevumus, veidot publisko tēlu un marketingu, labāk sadarboties pārmaiņu periodos. Kolektīvi var gan mācīties izmantojot šo platformu, gan arī kopīgi risināt dažādus izaicinājumus.
Vairāk informācija: [email protected]

Platforma HUMAN darbojas pēc 8 pamata principiem, kas vajadzīgi, lai tehnoloģiju un paaugstinātas intensitātes, stresa, mārketinga un pārdošanas laikmetā būtu iespējams nodrošināt efektīvu, naudu un laiku ekonomējošu attīstības procesu. 

Astoņi principi, kas palīdz uzlabot attīstības procesu organizācijās tehnoloģiju laikmetā.

Attīstības vai arī mācību pamatā ir jaunu ikdienas ieradumu veidošana, to pielietošana ikdienā. Nevis zināšanu uzklausīšana, interesanta laika pavadīšana, bet iespēja turpmāk ikdienā izmainīt savu attieksmi vai uzvedības modeļus. Šeit ir apkopoti zinātnē un biznesā pēdējos 20 gados apzinātie pamata principi, kas integrēti HUMAN attīstības platformā, lai ekonomētu organizāciju laiku un finanses, piedāvājot tikmēr maksimāli efektīvus attīstību vai mācību procesus.

1. Jauno prasmju, zināšanu ATKĀRTOŠANA, NOSTABILIZĒŠANA, vai nu tikai a. on-line procesā jeb b. miksējot klātienes attīstības procesu ar on-line.

Kā jebkuru jaunu lietu apgūstot vajag to atkārtot vairākas reizes, lai tā nostiprinātos. Vai tā būtu valoda un jauni svešvārdi, vai arī jauns uzvedības modelis. Kad cilvēki analizē jaunu valodu apgūšanas procesu, tad mums visiem ir skaidrs, ka svarīgi ir atkārtot jaunapgūtos vārdus un praktizēt ar atkārtojumiem tos gan lasot, gan arī runājot. Tas vēl vairāk attiecas uz jaunu prasmju apgūšanu, kas nozīmē nomainīt iepriekšējus uzvedības modeļus uz jauniem. Tātad tā nav vienkārši jaunas informācijas apgūšana, bet daudzas reizes intensīvāka darbība ar diviem pamata elementiem a. vecā uzvedības modeļa izņemšana no dzīves; b. jaunā ieraduma ieviešana. Kā ekstrēms piemērs ir pīpēšanas atmešana, kas ir ar daudzām cilvēku liecībām, ka nomainīt šādu ieradumu nav vienkārši. Arī komunikācijā, sadarbībā, stresa vadībā katram cilvēkam ir savi ieradumi, kuri ir saistīti ar smadzeņu noteiktu aktivitāti un, lai mēs iemācītos jaunus ieradumus, mums gluži kā pīpēšanā ir jāizstāj ierastais notiekošais prieka iegūšanas process smadzenēs ar citu. Smadzenēs pīpēšanas atkarība veidojas no hormona dopomīns nonākšanas smadzeņu reģionā nucleus accumbenus*. Atkarības viens no elementiem pīpēšanā, gluži tāpat kā ilgi praktizētos “vecos” ieradumos, smadzenes un mūsu fizioloģija sūta signālus, ka gaida kārtējo šī hormona, šajā gadījumā dopomīna, devu šajā smadzeņu reģionā. 

Jebkurš ieradums, savā ziņā, darbojas pēc tā paša principa, ka līdz šim ir apmierinājis kādu no iekšējām vajadzībām, kas var būt balstītas uz dažādiem pieprasījumiem no ķermeņa vai no psihes (nomierināties, enerģizēties, iegūt dzīvē trūkstošo prieku, noslēpt uztraukumu u.c.) un ir lielā mērā savstarpēji saistīts ar to, kāda gadu gaitā ir izveidojusies smadzeņu struktūra, savienojumi**, kas mudina cilvēkus “palikt pie vecajiem ieradumiem” Gluži tas pats, tikai katram cilvēkam individuāli un dažādās grūtības pakāpēs, ir jebkuru veco ieradumu nomaiņa uz jauniem. Viens no izaicinošākajiem ieradumiem, attieksmēm mācību veidošanā ir cilvēkiem, kuri kā atskaites sistēmu ņem "klasisko izglītības sistēmu", kurā gājuši vairums cilvēku un "laika un atkārtošanas" apjoms ieradumu maiņā netiek ņemts vērā, jo skolā par to nav ticis runāts. Jo skola ir “zināšanu apgūšanas” vieta. Bet cerot, ka īsā laikā cilvēks varēs nomainīt vienu uzvedības modeli uz citu nozīmē uzstādīt nepamatotas prasības mācībās, kas rada naudas un laika neefektīvu izlietošanu. Bieži šādas neadkvāti īsā laikā veidotas mācības rezultējas neefektīvā ieradumu maiņā, kurā nav bijis iespējams cilvēkiem atkārtot un nostiprināt jaunos uzvedības modeļus. Analoģiski būtu, kad cilvēki mēģinātu iemācīties franču valodu, bet viņam iedotu laiku divas nedēļas, jo "mums nav vairāk laika", un cerētu, ka gan lektori, gan cilvēks būs gana apsviedīgi, lai valodu veikli apgūtu. 
Kā risinājums šim ir izmantot jaunākos zinātnes atklājumus pedagoģijā un neirozinātnē, kā arī tehnoloģijās. Optimāli ir miksēt dažādas klātienes mācības ar neklātienes, on-line un gamification iekļautām mācību formām, kas ļauj cilvēkus neatraut no esošajiem darba pienākumiem vai dzīves, un paralēli turpināt apgūt, nostiprināt, atkārtot jaunās zināšanas un ieradumus. Modernās tehnoloģijas, savienojot ar efektīvu pedagoģiju, var aizstāt klātienes mācības ar vienlīdz iesaistošiem, emocionāliem, motivējošiem on-line mācību procesiem. 

2. Spilgtas, reāli pozitīvas EMOCIJAS mācību laikā.

Jaunas uzvedības izveidošana un noturēšana ikdienā ilgtermiņā prasa no cilvēka lielu “psihisku, fizioloģisku investīciju”, lai kaut ko turpmāk darītu jaunā veidā. Jo pierastais uzvedības, rīcības modelis ir cilvēka "komforta zona" un nozīmē ķermenim un smadzenēm to rīcību, kas nerada stresu. 

Kad notiek jauna ieraduma ieviešana dzīvē, tas cilvēkam prasa investēt enerģiju, piemēram gribasspēku, paškontroli, sevis-apzināšanos, paš motivēšanos, kuru pamatā ir ne tikai informācija, kas pamato vajadzību kāpēc kaut ko darīt, bet, jo sevišķi, emocijas. Tās ir kā “degviela” mācību procesā, kas nodrošina, ka smadzenēs efektīvāk, noturīgāk veidojas jauni "smadzeņu sinapšu savienojumi" balstīti uz jauno uzvedības modeli un ļauj "iet ārā" no iepriekšējiem ieradumiem. Jēdzienu “smadzņu sinapšu savienojums” šeit pieminam nevis tāpēc, lai atrastu kādu vietu, kur ielikt kaut ko gudru, bet tas ir pamata elements mūsu smadzeņu struktūrā, kas ir arī mācīšanās mērķis – jaunu “smadzeņu sinapšu savienojumu” izveidošana. Kad cilvēks iemācās jaunu vārdu svešvalodā, tad smadzenēs izveidojas šis jaunais savienojums starp smadzeņu šūnām (neironiem). Kad mēs sākam šo jauno vārdu savienot ar citiem mums zināmiem vārdiem, tad šie savienojumi paplašinās, jo vārdam parādījies plašāks pielietojums. Gluži tāpat ar jaunu uzvedības modeļu, ieradumu veidošanu, kad mums nākas izdarīt smadzenēs burtiski fiziskas izmaiņas, izveidojot jaunus savienojumus. Kāpēc šeit tik svarīgas ir emocijas? Tāpēc, ka viena no trijām lielajām smadzeņu daļām, emocionālās smadzenes (pārējās divas ir “reptīlās smadzenes jeb paelocortex un intelektuālās smadzenes jeb neocortex), ir saistītas jauniem uzvedības modeļiem, tātad jauno zināšanu, attieksmes vai ieradumu praktizēšanu ikdienā. Un, lai šeit izveidotots jaunie savienojumi, vajag maksimāli daudz labas, pozitīvas vai arī spēcīgas emocijas, kas mudina cilvēku pieņemt jauno ieradumu. Emocionālā smadzeņu daļa jaunos smadzeņu savienojumus veido lēnāk, šeit vajag vairāk atkārtojumus un vairāk emocijas.

Tīri molekulāri šī smadzeņu daļa ir “vecāks modelis” cilvēka smadzeņu struktūrā un prasa vairāk investīcijas, lai jaunie smadzeņu saviejumi sekmīgi izveidotos. Ar jaunu zināšanu apgūšanu, savā ziņā, mēdz būt vienkāršāk, nekā ar jaunu uzvedības modeļu izveidi, jo zināšanās būs mazāk emocionālās piesaistes tieši praksei. Un jaunu zināšanu (piemēram matemātikā, faktu atcerēšanās u.c.) var prasīt lielākas izmaiņas intelektuālajā smadzeņu daļā, kur emocionalitāte nespēlē tik lielu lomu. Bet arī šeit jāņem vērā, ka ilgtermiņa atmiņa (“hipokamps”) atrodas smadzeņu emocionālajā daļā. Savukārt uzvedības un attieksmes maiņās, emocijas spēlē fundamentāli daudz svarīgāku lomu. Kā viens no piemēriem ir katra cilvēka mūžā piedzīvotie izaicinājumi ar kāda ieraduma nomaiņa uz citu. Jau agrāk pieminētais piemērs ar smēķēšanu. Vai arī, piemēram, komunikācijā. Līderiem ir jāmāk pirmām kārtām uzklausīt cilvēkus, būt empātiskiem. Bet tas ne visiem līderiem ir raksturīgi un ir ierasts. Piemēram, tas mēdz būt sevišķi izaicinoši enerģiskiem līderiem, kuriem enerģijas ir pārpārēm. Viņiem būs vieglāk būt ekspresīviem, censties dinamiski iedvesmot utt. Bet, lai nomainītu šo savu ierasto vēlmi būt ekspresīviem, teikt priekšā, darīt pašiem, bet pāriet uz citu vadīšana veidu, kurā ir lielāks akcents uz uzklausīšanu, empātiju, iedziļināšanos, tas nebūs vienkāršs uzdevums un prasa mācībās ievērojamu emociju devu.. Tāpēc mācībās ir ļoti svarīgi likt akcentu ne tikai uz atkārtojumiem, bet, treneriem jāspēj aktivizēt cilvēkos emocijas, kas ļauj aktivizēties smadzeņu “emocionālajai daļai” un labāk veidoties jaunajam ieradumam un jaunajiem “smadzeņu savienojumiem”. Turklāt kā liels bonuss tam visam būs arī, ka tādējādi mācībās būs vieglāk tikt labāk galā ar stresu, kas rodas gan organismā, gan psihē, kad smadzenes "pārpgrogrammē" sevi uz jaunu rīcības, attieksmes modeli. Emocijas ir kā degviela, kā papildus cilindrs motorā, kas ļauj iziet cauri sarežģītam ceļa posmam. Analoģiski varētu būt ka veidot jaunus ieradumus nozīmē pieslēgt daudz emocijas, lai vieglāk iebraukt jaunus ceļus (“sinapses”) smadzenēs. 

3. Well being jeb FIZISKĀS LABSAJŪTAS nodrošināšana.

Par to tiek maz runāts izglītības procesos, kas nepievērš uzmanību mācību efektivitātei, bet kā liecina ārkārtīgi daudz dažādu pētījumu par cilvēku attīstības nosacījumiem, ieradumu maiņu, tad pārmaiņu situācijās, kad cilvēks maina ieradumus, organismam tas ir paaugstināts stress. Tas nozīmē, ka cilvēki, ja ir fiziski vājā stāvoklī ir lielāk pakļauti tam, ka mācības var neizdoties un jaunajām zināšanām, uzvedības modeļiem nebūs iespējams nostiprināties, jo organisms ir pārāk vājš, lai spētu veidot smadzenēs jaunus savienojumus un atbalstīt fizioloģiski. Piemēram organismam vajadzīgs nodrošināt ar nepieciešamajiem ķīmiskajiem elementiem smadzeņu transformācijas procesu stresa momentā, kad lielākoties ir paaugstināta stresa hormona kortizola klātesamība asinsritē. Šis hormons ir burvīgs labam metabolismam, bet, ja tas rodas par daudz izaicinošu mācību vai dzīves situāciju ietekmē, tas bloķē smadzeņu normālu funkcionalitāti informācijas uztverē un apstrādē, kā arī jaunu smadzeņu savienojumu veidošanos. Lai šādu stresa ietekmi novērstu organismam ir jābūt pietiekami spēcīgam, lai varētu izdalīt nepieciešamos daudzumos, piemēram hormonu "oksitocīns", kas ļauj neitralizēt kortizolu, kas izdalās stresa laikā un ir viens no "pamata celtniecības materiāliem" smadzeņu jauno savienojumu veidošanās procesos.

4. PSIHOLOĢISKAIS ATBALSTS.

Pārmaiņu radītais stress ir gan fizioloģisks, gan psiholoģisks. Tradicionālās izglītības sistēmas ierastā ignorance par mācību procesu vai jaunu ieradumu veidošanās procesiem radījusi situāciju, ka cilvēki bieži vien neapzinās šo fizioloģisko un psiholoģisko stresu ietekmi uz cilvēka attīstību. Iepriekš minētā hormona “oksitocīna” izdalīšanās, kas ir primāra, lai smadzenēs varētu nostiprināties jaunās zināšanas, attiekmes un ieradumi, ir saistīta ar “uzticēšanās” atmosfēru un subjektīvo sajūtu cilvēkam. Tas nozīmē, ka mācību laikā mums jārūpējas par tādu emociju rašanos cilvēkos kā “drošība”, “atbalsts”, pleca sajūta”, “uzticēšanās”. Kvalitatīvās mācībās lektoriem jāņem vērā psiholoģiskais stress, kas rodas cilvēkos. Piemēram, viens no stresa veidotājiem var būt iemesls, ka cilvēki baidās atzīties tajā, ka kaut ko nezin, nekām. Vai vēl jo vairāk atzīties savās kļūdās publiski, citu klātbūtnē. Turklāt ir ārkārtīgi daudz zinātnisku pētījumu par “sociālā komformisma” milzīgo nozīmi mūsu dzīvē un to, kas citu cilvēku vērtējumam par mums, mūsu uztverē ir fundamentāla nozīme tajā, lai mēs justos ikdienā komfortabli. Tātad mācības ir stresa vide jau no tā viedokļa, ka a. mani vērtēs; b. es, iespējams, kaut ko nezināšu. Tā būs ilūzija, ka cilvēki uz jaunu ieradumu veidošanu nāk ar atvērtām sirdīm un prātiem. Gan psihe, gan organisms ļoti dabiski izrādīs zināmu pretestību vai nu gadījumā, ja būs psiholoģisks vai fizioloģisks nogurums, vai arī, ja ir iekšēja pretestība, bailes, bloki no pārmaiņām. Mēs katrs zinām kādu radinieku, kuram visa radu saime labprāt palūgtu vai ieteiktu kaut ko darīt savādāk, bet cilvēkam ir izveidojusies aizsardzības sistēma, kas nodrošina visus iespējamos veidus, lai neko dzīvē, attieksmē, uzvedībā nemainītu.


 Un ikviens cilvēks, arī es, kurš šobrīd šeit mēģinu kaut ko puslīdz gudri vai jēdzīgi aprakstīt, esmu pilns ar dažādiem blokiem, pretestībām uz pārmaiņām. Tas ir normāls organisma, smadzeņu aizsardzības mehānisms, jo pārmaiņas ir stress, fiziskas izmaiņas smadzenēs. Tamdēļ mācībās jānodrošina maksimāli daudz atbalsta elementu caur komunikāciju, personīgu vai on-line klātbūtni cilvēkiem pārmaiņu brīžos, kad ir apzināts vai neapzināts stress, kas var radīt tādas sajūtas un aizsardzības reakcijas kā "man tāda problēma nav", "šīs metodes nav man", "es kā līderis jau esmu prasmīgs", "man jau pietiek ar iepriekšējām metodēm”, “ar mani viss ir kārtībā, bet tam kolēģim gan vajadzētu pamācīties”. Šādi cilvēki bieži vien dažnedažādu iemeslu dēļ arī netiek uz mācībām. Un šādas atrunas, ja šī attieksme netiek izmainīta arī mācību laikā, rada situāciju, ka pēc pāris mēnešiem, aptaujājot šos cilvēkus, var secināt, ka jaunās metodes, ieradumi nav "iegājušies" un cilvēki turpina tos pašus ierastos uzvedības modeļus. Psiholoģiskā atbalsta uzdevums ir nomainīt “nedrošo cilvēku” attieksmi no pretestības uz atvērtību. Psiholoģiskais atbalsts savā ziņā var būt arī dēvējams pēc saviem principiem vēl pirms mācību sākuma kā marketings ar kura palīdzību tiek “pārdotas ideju” par pārmaiņu vajadzību, vieglumu, foršumu utt. Bet pašā mācību procesā tas tiek nodrošināts ar lektora, trenera vai mācību biedra a. drošu dalīšanos ar sajūtām; b. dalīšanos ar pārdomām; c. individuāla (viens pret viens) un kolektīva iespēja un spēja atzīt savas kļūdas drošā, uzticamā vidē (nav kritikas); d. dalīšanās ar savu attīstības procesu drošā un uzticamā vidē; e. iespēja uzdot neskaidrus jautājumus lektoriem, treneriem vai mācību biedriem; f. pleca un atbalsta sajūta no mācību biedriem gan mācību laikā, gan arī pēc tā. g. cilvēcīgs atbalsts, uzslavas par baby steps un jebkāda veida attīstību.

5. POZITĪVISMS (REĀLS).
Negatīvais stress (distress), mazina cilvēku spēju apstrādāt jaunu informāciju, ieviest un pielietot ikdienā jaunas zināšanas un prasmes. Kā liecina pētījui, tad efektīvā mācību procesā lektoriem, treneriem ir jāpalīdz mācību dalībnieki, lai viņiem ir iespēja būt maksimāli pozitīvā sajūtā, kas nodrošina optimālu, uz analīzi, labu informācijas uztveri, sadarbību, komunikāciju vērstu procesu mācību laikā***. Apgūstot jaunas, dažkārt izaicinošas, ārpus komforta zonas esošas zināšanas, priekšstatus vai ieradumus, cilvēkiem bieži rodas pretestība, nogurums. Tas ir saistīts gan ar ierasto attieksmi pret mācībām kopš skolas laikiem, kad tās asociējās ar “grūts, apnicīgs, bezjēdzīgs”, gan arī ar to, ka cilvēks tiešām ir fiziski vai mentāli (psihiski) noguris un nav gatavība mācībās gaidāmajam (bieži neapjaustajam) stresam. Tamdēļ praktiski visās mācībās, kas saistītas ar “iziešanu no komforta zonas”, gan jaunu priekšstatu, konceptu apgūšanā, gan veco ieradumu aizstāšanā ar jauniem, sev sākotnēji pieņemamiem vai ļoti neierastiem, pat nepieņemamiem, jāatvieglo cilvēku mācību process. To nodrošina spēles elementa klātbūtne, kad cilvēks var izdarīt nepieciešamo mācībām darot kaut ko “it kā spēles ietvaros”, kas pēc mūsu darba pieredzes ar visdažādākajām auditorijām (jaunieši, banku vadītāji, programmētāji, skolotāji u.c.) rada viegluma sajūtu un padziļināti iesaisti, motivētību mācību procesā. Sociālā mācību platforma “Human” ietver sevī vairākus desmitus dažādus spēles elementus, kas mudina cilvēkus netiešā veidā iedziļināties vairākkārtīgi dažādos mācību aspektos un atkārtot mācību vielu, jaunus ieradumus. Spēle ļauj cilvēkiem gan atkārtot nepieciešamās jaunās darbības un zināšanas, gan arī iesaistīt cilvēku emocijas un atvieglot psihes, organisma stresu, lai mācības padarītu ne tikai pozitīvākas un vieglākas, bet arī, lielā mērā, ievērojami efektīvākas. 

6. Mācīšanās ir SOCIĀLS jeb KOLEKTĪVS PROCESS.
Lai mēs mainītu savus uzvedības modeļus tos var iedalīt divos veidos: a. individuālais (es kaut ko daru viens pats, bez citu cilvēku klātbūtnes) un b. kolektīvais (mana rīcība ir saistīta ar citiem cilvēkiem). Kad mēs runājam par darba un dzīves prasmju attīstību, tad lielākoties mums vajag orientēt mācību procesus uz kolektīvu iesaisti divu iemeslu dēļ, pat, ja Tu vēlies izmainīt tikai individuālo rīcību (piemēram iet uz sporta zāli viens pats, sākt savādāk ēst utt.) a. sociālajā mācību procesā ir vairāk iesaistītas emocijas, kas ļauj vieglāk nostiprināties jaunajiem ieradumiem. Piemēram, ja divi cilvēki atbalsta viens otru, lai uzsāktu sportot ir lielāka iespēja, ka savstarpējais atbalsts var palielināt iespēju ar fiziskajām aktivitātēm sākt nodarboties un nodrošināt, ka jaunais ieradums saglabāsies vai ilgtermiņā vai salīdzinoši ilgāku laiku; b. sociālais mācību process ļauj labāk attīstīt tās prasmes, kas saistītas ar mijiedarbību ar citiem cilvēkiem: stresa vadība, komunikācija, motivētība, empātija. Šīs ir pamata dzīves prasmes, kas vajadzīgas ne tikai vadītājiem, bet arī teju visās profesijās darbā ikdienā, kā arī tiem, kuri ir vecāki, kā arī visās personiskajās attiecībās. Sociālais aspekts ir noteikti jāiekļauj mācību procesos kā pamata elements mācību efektivitātei.

7. MOTIVĒTĪBA un IESAISTĪŠANĀS. SPĒLE.

Mācību procesi daļai cilvēku apzināti vai neapzināti atgādina iepriekšējo pieredzi kāda ir bijusi skolā. Un lielākajai daļai tā asociējas ar “garlaicīgs”, “nepatīkams” utt. Tātad kaut kas ko nav motivācijas darīt. Cilvēkiem, kuriem mācības nerada pozitīvas gaidas nozīmē, ka vajag “saņemties, noskaņoties” jeb nākt ar gribasspēku. Kā zināms, gribasspēks ir paškontroles mehānisms, kurš ir kā muskulis un patērē papildus organisma resursus un ir kā stress organismam un psihei. Turklāt, ja cilvēkam šajā brīdī darbā vai personiskajā dzīvē ir izaicinoša, paaugstināta stresa vai darba apjoma situācija, tad gribasspēks un paškontrole ir ievērojami novājināti. Motivētība joprojām ir izglītības sistēmas lielākais izaicinājums visā pasaulē un šeit svarīgi būt ņemt piemēru no spēļu industrijas, kurā ir sastopamas līdz 100 dažādas spēļu tehnikas, kas mudina bērniem celties trijos naktī, lai spēlētu spēli, kurā var izglābt princesi, sakrāt par to punktus, parādīt savu panākumu citiem un pateikt priekšā kādam jaunajam spēlētājam kā to labāk izdarīt. Facebook pēc dažu gamification ekspertu novērojumiem izmanto līdz 32 gamification tehnikas, kas iedarbina cilvēka iekšējo motivāciju, kas nozīmē, ka cilvēkam ir nevis jāiedarbina savs gribasspēks un paškontrole, bet viņam ir enerģija, vēlme būt šajā procesā, ko piedāvā facebook. Tātad, viens no izaicinošākajiem aspektiem mācībās ir, ja lektori vai treneri, nepalīdz cilvēkiem mācību laikā sajusties aizrautiem un viņiem “neieslēdzas” iekšējā motivācija un mācības tiešām ir ne tikai “garlaicīgas, neinteresantas”, bet tajās cilvēkiem nav iespējams sajust vēlmi būt klātesošiem, iesaistīšanos, mācīšanos. 

Tāpēc mācībām ir jāņem vērā visas iespējas, kā atvieglot cilvēkiem mācības veicinot tajās maksimālu motivētību un iesaistīšanos, ko var nodrošināt, ja cilvēkiem ir iespējams mācīties sev vēlamajā mācīšanās veidā un izmantojot dažādus motivējošus elementus, kas nāk kopā ar gamification tehnikām, piemēram“dalīšanās ar pieredzi”, “sacensības elementi”, “punktu krāšana individuāli”, “punktu krāšana kolektīvi”, “komandas kopīgs punktu krāšanas process kādam labdarības mērķim”, “savas publiskās on-line telpas dizainēšana”, “mācīšanās sev ērtā laikā un vietā”, “team-building procesi”, “savstarpējā atbalsta izrādīšana”, “atzinības vākšana no citiem”, “atzinības izteikšana citiem” u.c. 

8. JĒGPILNĪBAS SAJŪTA.

Mērķa sajūta, atbilde uz jautājumu “kāpēc es šo daru” ir principiāli svarīgs cilvēkiem, kuri vēlas darīt kaut ko dzīvē reāli, nevis ķekša pēc. Mācībās arvien vairāk cilvēku, jo sevišķi jaunākās paaudzes, meklē atbildi uz jautājumu “kāpēc man to vajag”. Jēgpilnības pamata uzdevums ir iedot cilvēkiem “labākā es” sajūtu, ka viņš apgūst jaunās prasmes vai zināšanas ne tikai sevis, sava labuma dēļ, bet arī tamdēļ, ka viņš turpmāk varēs būs labāks sabiedrības loceklis, atbalstošāks kopējai komūnas, sabiedrības attīstībai****. Jēgpilnības sajūta atsevišķos dzīves posmos var būt arī sazemētāka uz savas labsajūtas/well-being nodrošināšanu, attiecības prasmju uzlabošanu u.c., kas kalpo salīdzinoši egoistiskām interesēm, bet arī šo “kāpēc” aktivizēšana mācību sākumā ir ārkārtīgi svarīga. Neirozinātnes viens no pārsteidzošajiem atklājumiem ir, ka pirms procesa apzināties vai neapzinātais “kāpēc es šo daru” nosaka kādas smadzeņu zonas aktivizēsies procesā. To veicina ventral striatum**** *reģions, kurš ir saistīts ar cilvēka motivācijas un noteiktu smadzeņu zonu aktivizēšanos. Piemēram uzsākot sarunu, ja apņemšanās “kāpēc” ir uzklausīt otru, tas palīdzēs sarunā vairāk uztvert otru cilvēku, jo būs aktivizējošas šo procesu veicinošas, tam atbilstošas smadzeņu zonas. Savukārt, ja apzinātais vai pat nepiefiksētais (jo tādi ir cilvēka ieradumi) “kāpēc” ir pierādīt savu taisnību, tad iespēja sadzirdēt, uzklausīt cilvēku ir apgrūtinātas, jo smadzeņu aktivitāte empātijas reģionos nebūs pienācīgi aktivizēta. 

REZUMĒ:

Klātienes, kā arī on-line mācības, gan profesionālo, gan dzīves prasmu apgūšanā, kultūras un attieksmes maiņā, ir EFEKTĪVS LAIKA UN FINANŠU IEGULDĪJUMS TIKAI, JA tās IEKĻAUJ VISUS IEPRIEKŠĒJOS PUNKTUS.

Cilvēka smadzenes diktē nosacījumus un veidus, kas jāievēro, lai cilvēks varētu sekmīgi gan piedalīties mācību procesos, gan arī pēc tam maksimāli efektīvi izmantot dzīvē mācībās pieredzēto, redzēto un praktizēto.

Nevienas mācības nav perfektas, jo cilvēkiem var būt vienā mācību grupā ļoti atšķirīgi mācīšanās ritmi, veidi. Bet mācībās ir jāņem vērā šie smadzeņu un jauno ieradumu veidošanās principi. Tas rada nosacījumus, ka mācībām būs daudz lielāka iespēja būt kā labai laika un finanšu investīcijai gan no organizācijas, gan cilvēka puses..


Atsauces:

*The psychobiology of nicotine dependence, 2008;

https://err.ersjournals.com/content/17/110/172

**How the brain makes, and breaks, a habit, 2016;

https://www.sciencedaily.com/releases/2016/05/160526185419.htm

***Neuroscience and Leadership: The Promise of Insights, 2011;

https://www.researchgate.net/publication/265068320_Neuroscience_and_Leadership_The_Promise_of_Insights

****Boring but Important: A Self-Transcendent Purpose for Learning Fosters Academic Self-Regulation, 2014

https://labs.la.utexas.edu/adrg/files/2013/12/Purpose.pdf

*****Contributions of the striatum to learning, motivation, and performance: an associative account, 2012;

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3449003/


0
Kontakti: [email protected] vai 29180005
SIA ''O Smart Games'', Reģ.nr.LV50103505591, Adrese: Olgas 17, Jūrmala, LV-2008   
       

 .